Īsi par jogas vēsturi

Jogas sākumi nav precīzi datējami, jo izsekot jogai iespējams kopš rakstisku liecību parādīšanās. Tomēr, nav zināms, vai un kādās izpausmēs joga ir eksistējusi pirms tekstiem.

Īsi par galvenajiem jogas attīstības periodiem (protams, ka tie ir klasificēti ☺). 

• Vēdiskais

Senākajos jogas tekstos Vēdās tā atklājas kā garīga prakse, kurā atrast skaidrojumu visuma un cilvēka sakarībām, apziņas paplašināšanai caur rituālām un garīgām praksēm 

• Pirmsklasiskais

Upanišādu tekstu periods, kurā joga parādās kā garīga prakse, filosofiska mācība, kas ved pie pasaules radītāja Brahmana būtības izpratnes, tā izpausmi cilvēkā un skaidro pasaules uzbūvi. Joga piedāvā veidus, kā šo saistību saprast un īstenot. Tiek meklēta atbilde, kā atbrīvoties no ciešanām?

• Klasiskais

Patandžali saraksta “Jogas sūtras”, kurās joga parādās kā garīga un ētiska mācība, bet vieta tajā atvēlēta arī fiziskām un mentālām praksēm.  Šis skaidrojums ietver 8 jogas pakāpes, kuras realizējot ir iespējams sasniegt īpašu apgaismotu stāvokli. Akcentēta prasme kontrolēt ķermeni, sajūtas, prātu un caur šo kontroli atbrīvoties no ciešanām.

• Pēcklasiskais

Turpinās “Jogas sūtru” ietekme un aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta fiziskajam ķermenim kā līdzeklim, lai veicinātu dzīves kvalitāti un sasniegtu apgaismotu, no ciešanām brīvu stāvokli. Paplašinās idejas par ķermeņa-prāta-gara saistību.

• Modernais

Joga izplatās Rietumos. Popularitāti iegūst Hatha joga, kura ietver garīgu un fizisku praksi, uzsver disciplīnu un kontroles attīstīšanu pār ķermeni, prātu. Hatha jogai mūsdienās ir daudz novirzienu. Joga piedāvā sākt dziļākus garīgus meklējumus ar ķermeņa izpratni. Tā apzinātība un kontrole sagatavo sarežģītākām jogas praksēm.