Ceļojums uz mērķi

Praktizējot jogu, mums var gadīties periodi, kad šķiet, ka iecerētais neizdodas vai neizdodas tādā apjomā vai ātrumā, kādā esam iecerējuši.

Bet vai panākumi/progress jogā ir plānojams, kā to esam ieraduši darīt sportā? Vai sasniegumi jogā ir saistīti ar to, cik sarežģītā āsanā un cik ilgi spējam atrasties, cik minūtes varam meditēt, cik daudz mantru protam skandēt, cik … ?

Joga drīzāk ir nepārtraukts ceļojums, kurā straujāki posmi mijas ar lēnākiem, vieglāki ar grūtākiem, krāsainākas ainavas ar vienkāršākām, bet visa šī daudzveidība rada apbrīnojamu harmoniju, kuras rezultāts ir mazāku ceļojumu pieturas punktu sasniegšana, kas virza uz nonākšanu galvenajā galamērķī. 

Tas ir process, kurā nepārtraukti mācāmies pilnveidoties visās savas dzīves jomās un izpausmēs.  Drosmīgi mācāmies saprast, kādi esam, nevis - kādus esam sevi izdomājuši kā projektus. Ieklausāmies savās sajūtās un izvērtējam tās. 

Varbūt ir vērts skatīties uz progresu kā pilnveidi, kuru neraksturo taisna bulta uz augšu, bet viļņota līkne ar tendenci virzīties augšup?

Lielā mērā piekrītu šai B.K.S. Ajengāra atziņai: “Viss, kas nepieciešams, lai gūtu panākumus jogā, ir pozitīva attieksme, neatlaidība, drosme, precīzas zināšanas par konkrēto tehniku, mērenības ievērošana ikdienā un ticība jogas spēkam.”

Joga drīzāk ir vispārējs pašpilnveides process caur mīlestību un cieņu pret sevi, sevis izaicināšanu atbilstoši spējām un zināšanām katrā savas dzīves posmā, ticība pilnveides iespējamībai. Nevis dzīšanās uz mērķi ar sevis neadekvātu piespiešanu, kas balstīts sabiedrības klišejās, sevis nosodījumā un neatbilstošu prasību pret sevi pārvarēšanu.

Lai izdodas!