Ilgstošā laikā esmu apkopojusi un turpinu apkopot informāciju par jogu, ājurvēdu, kā arī veselību un iekļauju to dažādos rakstos. Šajā sadaļā atradīsiet vairākus rakstus, kuri papildina brīvpieejas jogas prakses video, kurus meklējiet sadaļā VIDEO.
Jogas mācību programmu studenti un visi, kas vēlas atjaunot vai papildināt savas zināšanas par jogas dažādajiem aspektiem, atradīs rakstus sadaļā BLOGS. Rakstos aplūkota jogas vēsture, tās filosofiskie aspekti, āsanas, jogas ietekme uz veselību un citas tēmas. Raksti savstarpēji papildina cits citu, bet tos ir iespējams lasīt arī katru atsevišķi.
Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā jogu iespējams savienot ar vingrošanu veselībai, Pilates vai citiem rietumos ierastiem fitnesa nodarbību veidiem un kā jogu var pielietot, lai mazinātu muskuļu sāpes, uzlabotu locītavu mobilitāti vai kā jogas prakses savietojamas ar, piemēram, jaunākajiem pētījumiem par fasciju, muskuļu relaksāciju vai muskuļu “stiepšanu”, dodieties uz manu Instagram vai Facebook kontu.
SURYA NAMASKARA / SAULES SVEICINĀŠANA
Saule ir nozīmīgs simbols daudzās senajās un arī mūsdienu kultūrās. Tās esamība nozīmē iespēju uzturēt dzīvību.
Hindu filosofijas idejās, kuras integrētas arī jogā, saule un gaisma nozīmē pilnveidi, enerģiju, dzīvību. Ājurvēdā un jogā uzskata, ka saules gaismā augušie augi, kurus lietojam pārtikā, vairo ķermenī veselību un prātā skaidrību, ved uz garīgumu un vairo ētisko apziņu. Saule sniedz veselību visplašākajā nozīmē, ja vien tās nav pārmērīgi daudz.
Viena no pazīstamākajām āsanu dinamiskajām virknēm Hatha jogā, ir Surya Namaskara. Jāpiebilst, ka šī virkne nav tradicionāla Hatha jogas daļa un tikusi tai pievienota vēlāk, tomēr ar laiku ir kļuvusi par Hatha āsanu prakses nozīmīgu komponenti.
Surya nozīmē “saule” un Namaskara “sveicināšana, sveiciens”. Surya Namaskara iespējams tulkot kā “Saules sveicināšanu” vai “Sveiciens saulei”. Virkni veido 12 āsanas, kas simbolizē saules ciklu diennakts laikā. Sastopams arī apgalvojums, ka tā simbolizē 12 zodiaka zīmes un atspoguļo organisma bioritmu.
Saules sveicienu saista ar Pingala Nadi jeb vienu no būtiskākajiem enerģētiskajiem kanāliem, kas novietojas paralēli mugurkaulam tā labajā pusē un projicējas kreisajā smadzeņu puslodē. Pingala Nadi asociē ar “vīrišķo enerģiju” – karsējošu, aktīvu, vērstu uz konkrētu mērķi, loģisku un pat nedaudz agresīvu, Virkne līdzsvaro Pingala Nadi darbību – aktivizē, ja enerģijas plūsma tajā ir mazaktīva vai deaktivizē, ja enerģijas plūsma tajā ir pārlieku aktīva.
To iespējams pildīt gan lēni, katru āsanu noturot vairākus elpas ciklus, gan izpildīt ātrākā tempā, savienojot kustības ar garu ieelpu un izelpu, kā arī elpas aizturi. Šī virkne izmantojama, lai iegūtu enerģiju, stiprinātu prāta spējas, veicinātu koncentrēšanos, uzlabotu sajūtu uztveri, palīdzētu sasniegt garīgo pilnveidi, veicinātu iekšējo un ārējo propriocepciju, aktivizē augstāko smadzeņu centru darbību, līdzsvaro simpātisko un parasimpātisko nervu sistēmas daļu, aktivizē vielmaiņu, stimulē un harmonizē orgānu sistēmu darbību, veicina darbaspējas.
Tradicionāls ir ieteikums praktizēt Surya Namaskara agri no rīta jeb saullēktā, kas ir dienas mierīgākais laiks. Tomēr sastopamas rekomendācijas to veikt arī saules rieta laikā, jo tad tas aktivizē gremošanas Agni jeb gremošanas uguni, kas, līdz ar to, veicina organisma atjaunošanos, regulē vielmaiņu, veicina imunitāti jeb kopumā spēcina organismu un palīdz atbrīvoties no nevajadzīgām domām, lai prāts pirms miega būtu mierīgs. Atrodamas arī idejas, ka virkni iespējams praktizēt jebkurā diennakts laikā.
Tāpat kā jebkura fiziska prakse, arī šis virknējums pildāms atbilstoši veselības stāvoklim un fiziskajai sagatavotībai. Lai nonāktu līdz virknējuma pilnās variācijas izpildījumam (kas var atšķirties jogas virzienu ietvaros), ir iespējams to veikt atviegloti, kā arī veikt regulāru jogas āsanu praksi, kas sagatavo tā izpildījumam.
Tradicionāli virknējumu sāk pildīt ar labo kāju. Tas saistīts ar uzskatu, ka virkne ietekmē Pingala Nadi. Pilns virknes cikls nozīmē 12 āsanas izpildīt 2 reizes, vienu reizi sākot ar labo kāju un pēc tām uzsākot tā izpildījumu ar kreiso kāju.
Sastopamas dažādas rekomendācijas, cik cikli pildāmi, lai tiktu iegūts vēlamais efekts. Pirmkārt, jāatceras, ka ciklu skaits ir atkarīgs no fiziskās sagatavotības un spējas koncentrēties. Iesācējiem trīs pilni cikli būs jau laba fiziska un mentāla slodze, bet pieredzējuši jogas āsanu praktizētāji var to pildīt 6-9 ciklus vai pat vairāk.
Pirms un pēc virknes var skandēt mantras, tai skaitā Om mantru. Savukārt pēc Surya Namaskara iesakāma Shavasana, kas veicina enerģijas asimilāciju un prānas lūsmas izlīdzināšanos ķermenī, tās līdzsvarošanu. Kā arī pēc šīs virknes iespējams veikt elpošanas jeb Pranayama praksi un meditāciju.
CHANDRA NAMASKARA / MĒNESS SVEICINĀŠANA
Jogā mēness simbolizē atvēsinošu un nomierinošu enerģiju. To saista ar Ida Nadi jeb vienu no galvenajiem ķermeņa enerģētiskajiem kanāliem, kurš virzās paralēli mugurkaulam tā kreisajā pusē un projicējas galvas smadzeņu labajā puslodē. Šo kanālu asociē arī ar “sievišķo enerģiju”, kas saistīta ar mieru, intuīciju, holistisku skatījumu, kreativitāti, vērstību uz pašizziņu, emocionalitāti, spēju veikt vairākas darbības vienlaicīgi.
Atšķirībā no Surya Namaskara jeb Saules sveicināšanas, kam gan āsanu virknējuma, gan izpildījuma dēļ ir vairāk aktīvu enerģiju radoša ietekme, Mēness sveicināšanā āsanas un elpošana saskaņoti tā, lai radītu nomierinošu efektu un vienlaikus atjaunotu organisma darbaspējas. Šī virkne intensīvi iedarbojas uz parasimpātisko nervu sistēmas daļu, kurai ir nomierinoša funkcija. Chandra Namaskara kopumā veicina nervu sistēmas adaptācijas spējas, kas, savukārt, uzlabo arī citu organisma sistēmu adaptācijas spējas, piemēram, tik būtiskās sirds un asinsvadu sistēmas.
Āsanu virkne izmantojama, lai aktivizētu prānas plūsmu Ida Nadi un attiecīgi – trauksmes mazināšanai, koncentrēšanās veicināšanai, lai aktivizētu spēju ielūkoties savās sajūtās un saprastu sevi, atjaunotu enerģiju. Izpildīta pirms došanās gulēt, šī virkne uzlabo miega kvalitāti. Chandra Namaskara var pildīt ļoti karstā laikā, lai atvēsinātu organismu, tomēr to nav iesakāms veikt viskarstākajā dienas laikā.Kā ikvienas jogas āsanas, arī šajā virknējumā ietvertās, labvēlīgi ietekmē muskuļu vielmaiņu un locītavu veselību, iekšējo orgānu sistēmu darbību.
Atšķirībā no Saules sveicināšanas, šī virkne intensīvāk ietekmē mugurkaulu, jo tās laikā mugurkaulā tiek veiktas kustības visās kustību plaknēs un visas iespējamās kustības mugurkaulā: saliekšanās, atliekšanās, noliekšanās sānis un rotācijas. Kā arī tā iedarbojas uz iegurņa daļu. Šis ir arī viens no iemesliem, kādēļ papildus tiek sasniegts nomierinošs efekts. Vata, kas veicina nemieru, var radīt gremošanas traucējumus, kas, savukārt, var ietekmēt kvalitatīvu smadzeņu darbību un koncentrēšanos, lielā mērā lokalizējas mugurkaulā un iegurņa daļā. Veicot Chandra Namaskara, Vata tiek ietekmēta un līdzsvarota.
Virknē iekļautas arī āsanas, kas labvēlīgi ietekmē gremošanas sistēmu jeb iedarbojas uz Pitta būtisku lokalizāciju - Saules pinumu un vēdera segmentu. Harmonizējot iekšējo Agni jeb uguni, tiek sasniegts organismu un prātu ne tikai atjaunojošs efekts, bet arī līdzsvars starp gremošanas sistēmu un centrālo nervu sistēmu, kas, kā uzsver ne tikai ājurvēda un joga, bet atklāj arī modernie pētījumi par mikrobiomu, ir cieši saistīti un ietekmē ne tikai savstarpējo veselību, bet arī mentālo veselību, psihoemocionālo stāvokli un imunitāti.
Virkne spēcīgi iedarbojas uz Muladhara, Swadhisthana, Manipura, Anahata un Ajna Chakra jeb čakrām, kas veicina drošības un stabilitātes sajūtu, mazina stresu un vecina spēju koncentrēties, attīsta intuitīvu uztveri. Vairākas virknes āsanas orientētas tieši uz Anahata Chakra. Tās ne tikai stiprina šo enerģētisko centru, bet arī veicina elpošanas sistēmas funkcijas, sirdsdarbību. Emocionālā aspektā tās palīdz nenoslēgties sevī, bet palikt atvērtam apkārtējiem un virzīt labvēlīgu attieksmi ne tikai uz sevi, bet arī apkārt esošo pasauli. Kopumā virkne ietekmē visas čakras, līdzsvaro to savstarpējo darbību un katras atsevišķās čakras aktivitāti.
Iesācējiem viena pilna cikla izpildījums var būt fiziski un mentāli izaicinošs. Savukārt pieredzējušiem jogas praktizētājiem piemēroti ir 2-3 cikli.
Tradicionāli šo virkni iesaka veikt vakarā vai pat mēnesgaismā. Virknes pildīšana sākas no ķermeņa kreisās puses – tiek veikta noliekšanās sānis mugurkaulā pa kreisi un solis sānis ar kreiso kāju. Tas ir saistīts ar uzskatu, ka virkne ietekmē Ida Nadi.
Pirms un pēc virknes var skandēt mantras, tai skaitā Om mantru. Pēc Chandra Namaskara iesakāma Shavasana, kas veicina enerģijas asimilāciju un prānas plūsmas izlīdzināšanos ķermenī. Kā arī pēc šīs virknes iespējams veikt elpošanas jeb Pranayama praksi un meditāciju.
STABILITĀTE, MOBILITĀTE UN JOGA
Joga bieži asociējas ar lokanības attīstīšanu un jogā patiešām uzskata, ka saistaudu elastība ir būtiska. Ja audi – muskuļi un to cīpslas, saites, fascija – nav saspringti vai sāpīgi un tajos ir laba vielmaiņa, tad prāna jeb dzīvības enerģija var brīvi cirkulēt pa Nadi jeb enerģijas kanāliem un uzturēt organismu vitālu.
Tomēr, lai attīstītu audu elastību veidā, kas ir saudzīgs ķermenim, ir vēlams ievērot ķermeņa stabilitātes un mobilitātes segmentus, kā arī uzturēt to pareizas attiecības. Ja stabilitātes un mobilitātes līdzsvars tiek izjaukts, tad ķermenis centīsies to kompensēt. Piemēram, ja kādās locītavās ir pārlieku liela mobilitāte, ķemeņa reakcija var būt muskuļu hipertonuss, sāpīgi punkti muskuļos tuvumā šim segmentam. Šādos gadījumos kustības un statiskas pozīcijas pastiprināti tērē enerģiju un līdz ar to rada nogurumu gan ikdienas kustībās, gan treniņu laikā. Fiziskās, mentālās darbaspējas un veselība nevis palielinās, bet samazinās.
Kādēļ? Jo šādi ķermenis cenšas mazināt pārlieku lielo mobilitāti. Tātad, cenšoties attīstīt lokanību (audu elastība + locītavu mobilitāte), atsevišķos ķermeņa segmentos ir jāsaglabā pietiekama stabilitāte, pretējā gadījumā lokanība kādā ķermeņa daļā palielināsies, bet kādā citā tā var samazināties. Līdz ar to mērķis uzlabot lokanību netiks sasniegts un prānas cirkulācija ķermeņa audos joprojām nebūs kvalitatīva.
Mobilitāte ir ap locītavu esošo audu spēja nodrošināt kustības anatomisko normu robežās, neradot kompensatorus kustību mehānismus citos ķermeņa segmentos. Tas nozīmē, ka jogas nodarbību laikā jādomā, kā palielināt amplitūdas locītavās, bet jāizsver, vai tās nav uzturamas esošajā amplitūdā vai pat samazināmas.
Stabilitāte tiek uzskatīta par mobilitātes kontroli. Tas nozīmē, ka ap locītavām esošajiem muskuļiem ir jābūt pietiekamā tonusā un pietiekami spēcīgiem, pieteikami apjomīgiem, kā arī jāspēj kustības laikā aktivizēties pareizā secībā, laisniegtu nepieciešamo “atbalsta jeb stabilitātes punktu” tiem muskuļiem, kuriem jāveic kustība locītavā.
Jāņem vērā arī tas, ka katrai locītavai ir sava anatomiski “normālā” mobilitāte jeb kustību amplitūda un pārlieku liela mobilitāte locītavā var palielināt locītavas traumas risku, piemēram, meģījumu. Protams, arī samazināta mobilitāte locītavās nav vēlama, jo veicina paātrinātu locītavu novlietošanos un kavē ikdienas vai sporta aktivitāšu kvalitāti.