Ājurvēda

Ājurvēda ir sena zināšanu sistēma par dzīvības procesiem un nereti tiek apzīmēta kā modernās medicīnas “vecāmāte”. 

“Ājurvēda” ietver jēdzienus: Ayur (Ayus) – dzīvība un Veda (Ved) – zināšanas. Līdz ar to ājurvēda nozīmē “zināšanas par dzīvību, zinātne par dzīvību”.

Lai gan ājurvēda balstīta senos tekstos, tomēr mūsdienās notiek aktīvi pētījumi par tās metodēm un ietekmi uz veselību. Ājurvēda ir dinamiska sistēma, kas nepārtraukti pilnveidojas.

Šī sistēma uz cilvēku raugās holistiski – kā fizisku, mentālu un garīgu būtni, kas ir nesaraujami saistīta ar visu eksistējošo un dzīvo. Meklējot slimību vai neveselīgu stāvokļu cēloņus, tā ņem vērā ne tikai cilvēka fizisko konstitūciju, bet arī psihiskās īpašības un garīgo aspektu.

Ājurvēda koncentrējas uz slimību cēloņu atklāšanu un novēršanu, nevis simptomu mazināšanu. Tā ir fundamentāla pieeja veselības veicināšanai.

Ājurvēdas būtiska daļa ir uzturs un dzīvesveids. Ikdienas uzturs, fiziskās aktivitātes, miegs un kopumā tas, kā un ar kādu attieksmi vadām savu dienu, var gan veicināt veselību, gan to pasliktināt.

Atšķirībā no mūsdienās pazīstamās “klasiskās” medicīnas, kurā liela nozīme ir ķīmijas likumsakarībām, ājurvēda balstās uz sistēmu, ko rietumnieku prāts drīzāk var saprast, ja to pielīdzināt kvantu fizikai.

Ājurvēdā nav nejaušību. Ikviena pielietotā procedūra, uzturs, fiziskās aktivitātes, dienas režīms, medikamenti – tiek izvēlēti loģiski un sistemātiski, pamatojoties uz šīs nozares gadu tūkstošos uzkrātām zināšanām un pamatprincipiem.

Manā uztverē ājurvēda ir fizikas un metafizikas valoda, kas integrēta dzīvības procesu raksturojumā un  atspoguļo Visuma skaistumu, kuru veido sistēma un harmonija.