ĒST VAI NEĒST?

Saskaros ar jautājumiem par ēdienu - ko, kad, kā labāk ēst? Dzirdu arī to, cik grūti ir neēst un kā gribas visus tos gardumus, ko pasaule piedāvā, bet nedrīkst taču, jo sāls, cukurs un vispār…

Jā, pasaulē ir daudz pārtikas, veselībai lietderīgas un nelietderīgas. Jā, daudziem ēdiens sagādā baudu. Jā, daudzi ēd, lai mazinātu stresu. Tieši kas šais faktos būtu jāuzskata par negatīvu?

Manuprāt, visas runas ap un par pārtiku, ēdienu un tā uzņemšanu, ir ievirzījušās virzienā, kuram būtu jāsaliek citi akcenti.

ĒST NAV NEGATĪVI.

UZŅEMTO KALORIJU NETĒRĒŠANA IR NEGATĪVA.

Nav vajadzīgs akcentēt sāls vai cukura kaitīgumu; popularizēt dažādas diētas, atbilstoši asins grupai, mēness fāzēm, vikingiem vai dzīvniekiem.

JĀAKCENTĒ FIZISKAS AKTIVITĀTES.

TO, KA UZŅEMTĀS KALORIJAS IR JĀNOTĒRĒ.

Uzsvērt vajag fiziskās kustības. Skolās. Pieaugušajiem. Jārada kustību prieks.

Piemērs par vienu no manām meitām. Sporta veida treneris mācīja kustību prieku, nevis nodzina līdz bezsamaņai ar augstāko rezultātu iegūšanu. Meita labprātīgi organizē aktīvu brīvo laiku sev un draugiem, ģimenei. Kad nav treniņu, tīra māju, darbojas dārzā, iet skriet, peld, brauc ar riteni. Piebildīšu – ēd kā kāmis, svars lielisks, veselība arī.

Piemērs ar pieaugušiem klientiem. Kad dodos atvaļinājumā, galvenais jautājums - un ko man tagad padarīt? Iedosi programmu mājām? Bet ikdienā man jautā - kā vēl varu pakustēties? Kad pierod kustēties veidā, kas nesamoka vai nerada vēlmi pierīties (😉), klienti grib kustēties, jo rodas enerģija un dzīvesprieks.

Ja kāds iebildīs, ka vajag ēst veselīgi, es pajautāšu – atbilstoši kādai teorijai, kuras kultūras ieradumiem un pamatojies uz kādu ilgtermiņa pieredzi (man kā filosofam vajag vismaz gadsimta pieredzi)?

Pat ja Tu sevi nomierini ar ēšanu, ja Tev tā ir bauda, tas ir OK! Galvenais – kusties, notērē uzņemtās kalorijas.

Nenoliegšu, ka ir būtiski uzņemt kvalitatīvu pārtiku. Tomēr, ja ar to uzņemtās kalorijas netiek iztērētas, ietekme uz veselību un labsajūtu ilgtermiņā var būt negatīva. 🍓