ČAKRAS

Rietumos esam ieraduši ar veselību saistītus jautājumus visbiežāk interpretēt, pamatojoties uz bioķīmiju.

Tādas sistēmas kā Joga un Ājurvēda, ja pārnesam to tēlaino valodu mūsdienu rietumu terminoloģijā, uz pasauli un cilvēku skatās drīzāk no fizikas viedokļa.

Nereti saskaros ar situāciju, ka, balstoties primāri uz bioķīmiskajiem procesiem, kādus veselības stāvokļus izskaidrot ir grūti. Īpaši tos gadījumus, kad analīzes labas, izmeklējumi lieliski, bet cilvēks jūtas slims, viņam trūkst enerģijas un dzīvesprieka.

Savukārt fizikas likumsakarības, ājurvēdas un jogas pieeja reizēm ātri noved pie skaidrojuma un pielietotie līdzekļi problēmu risina salīdzinoši efektīvi.

Jogā un Ājurvēdā uzskata, ka viss eksistējošais strukturāli ir veidots no pieciem elementiem: telpa, gaiss, uguns, ūdens un zeme. Rietumos esam raduši domāt, ka mūs veido šūnas.

Jogā pieņem, ka dzīvības norises nodrošina metafiziska dabas izpausme jeb Prāna – dzīvības enerģija. Rietumu zinātnes ietvaros esam raduši domāt, ka enerģiju dzīvības procesiem piešķir ogļhidrāti, tauki un to šķelšanas procesi.

Starp Jogas un rietumu zinātnes pasaules interpretāciju nav pretrunu, bet tā ir dažādos terminos un pieejā skaidrota realitāte. Turklāt, interese par Jogu rietumos šobrīd ir ļoti liela, tajā skaitā no zinātnes puses.

Rietumos viena no pazīstamākajām Jogas teorijām, kas daļēji skaidro, kā enerģija tiek nodrošināta dzīvā organismā, ir teorija par čakrām (Chakras).

Jogā uzskata, ka Prāna cirkulē organismā pa noteiktiem kanāliem, kuri savstarpēji savijas un veido īpaši jaudīgus enerģijas akumulēšanās un apmaiņas vietas - čakras- no kurām enerģija tiek sadalīta ķermenī. Ši enerģijas cirkulēšana nodrošina dzīvības procesu uzturēšanu cilvēkā kā mikrokosmā un kā makrokosma komponentē.

Mugurkauls ir ķermeņa centrālā ass, kurai cauri virzās gravitācija – visai loģiski, ka tam ir īpaša nozīme cilvēka sasaitē ar visu dabu. Jogā uzskata, ka galvenās čakras projicējas mugurkaulā un virs tā.

Par katru čakru atsevišķi lasi turpinājumos!

Previous
Previous

ĒST VAI NEĒST?

Next
Next

DOMĀŠANA