MĪLĒT SEVI

Par mīlestību domājam un to nenoliedzami jūtam, kad mīlam kādu cilvēku. Savas domas par mīlestību un arī savas sajūtas saistām ar viņu. Kad mīļotais cilvēks ir ar mums, esam laimīgi, bet, kad tā nav mūsu tuvumā, var pārņemt skumjas.

 Tomēr ir kāds, kurš allaž ir ar tevi un ir vienīgais cilvēks, kas nekad no tevis neaizies, tas zina visus tavus lielākos noslēpumus un tas allaž ir klāt tavas dzīves notikumos – tu pats. 

 Bet, ko nozīmē mīlēt sevi? Droši vien – vēlēt sev labu un censties nerīkoties tā, lai rīcības sekas sevi pašu sāpinātu. Un tomēr, ja šādi gadījies, tad arī sevi mierināt un uzmundrināt. Atbalstīt sevi ceļā uz mērķiem un paslavēt par sasniegumiem. Nedusmoties uz sevi. Būt godīgam pret sevi. Cienīt sevi.

 Tomēr nedomāju, ka ir iespējams viennozīmīgi noformulēt šo mīlestību, jo mīlestība - kā jau mīlestība - ir tik dažāda un tai var būt atšķirīgas izpausmes. Piemēram, kādam mīlestības izpausme ir apēst kūciņu, bet kādam – nē. Kādam mīlēt sevi nozīmē sevi sarāt par neaiziešanu uz treniņu, bet citam – izbaudīt to, ka treniņš izlaists …

 Sajūtu ziņā sevi mēs mīlam atšķirīgi kā citus un tomēr – vai esi domājis, kā izpaužas tava mīlestība pret sevi un vai vispār to jūti? Protams, neviens neapgalvo, ka mīlēt sevi ir obligāts pienākums, taču ir tik jauki būt mīlētam! 

 Šodien daudzviet tiek svinēta mīlestība. Kā būtu, ja vienlaikus ar mīlestības apliecinājumu kādam sev tuvam cilvēkam, tu šodien svinētu arī mīlestību pret sevi?