Mans stāsts/2. daļa

Pirms kāda laika rakstīju par to, kā sākās mans ceļš jogā. Šis būs stāsts par to, kādēļ šodien esmu jogas instruktors un kas ietekmē manu pieeju šai darbā.

Pamodos rītā, kad vairāku slimību rezultātā no nespēka nevarēju izkāpt no gultas, negatīva reakcija bija pret visiem medikamentiem un pat apģērba pieskaršanās ādai radīja niezi. Izmisums.

Tai pašā dienā paziņa piedāvāja doties uz fitnesa jogas nodarbībām. Nezinu, kā to spēju, bet vakarā biju jogas nodarbībā.

Jau pirmajā nodarbībā sajutos labāk, lai gan pildījām tikai vienkāršas āsanas. Apjautu to jogas spēku kuru apbrīnoju joprojām. Radās sajūta, ka esmu atgriezusies pie sevis, “jūtos mājās”. Tā sākās mana atveseļošanās. 

Ar laiku sapratu ka vēlos jogu izprast dziļāk un pielietot. 

Pirms iegūt izglītību jogā, apguvu vēl vairākas – pabeidzu filosofijas maģistra studijas, apguvu SPA masiera, fitnesa un pilates trenera profesiju, mācījos ājurvēdu.

Daudzas teorijas, īpaši jogā, esmu izmēģinājusi uz sevis, analizējusi kļūdas. 

Nesen man jautāja, kādēļ es nopietni uztveru klienta stāstīto par dīvainām sajūtām par kurām daļa speciālistu pasmīkņātu un uz šīs informācijas pamata veidoju nodarbību programmas, kas pat palīdz. :)  

Skaidri nezinu, bet pieņemu, ka visas zināšanas, individuālā pieredze, novērojumi darbā ar klientiem laika gaitā ir saplūduši vienotā veselumā un izveidojuši manas pašas metodiku, kura balstās uz pārliecību, ka darbā ar cilvēkiem šaurs un klišejisks skatījums nav efektīvs.

Protams, joprojām mācos. Smejos, ka būs nepieciešama vēl vismaz viena dzīve, lai saprastu visu, ko vēlos un ka man nav ne mazākās intereses atteikties no cilvēciskās eksistences, lai nokļūtu nirvānā. Mana nirvāna ir šeit un tagad. 

Darīt labu tādā veidā, kādā spēju – tas ir mans mērķis.