Mana stāsta sākums

Ikdienā uzklausu klientu stāstus par to, kādēļ joga ir viņu izvēle. Šie stāsti ir tik dažādi un aizraujoši!

Lai gan labprātāk uzklausu jūs, tomēr arī man ir savs stāsts. 

Jau esmu rakstījusi par jogu kā filosofisku un ētisku mācību, īpašu pasaules redzējuma veidu. Kopš sevi atceros, allaž esmu esmu domājusi jogas filosofijas piedāvātajā virzienā. Izrādās, ka īpaši tuva man ir bijusi jāmu (Yama) un nījāmu (Niyama) ideja. Protams, bērnībā man nebija ne mazākās nojausmas par šo mācību un minētais secinājums radās daudz vēlāk.

Mana lielākā vērtība jau kopš agras bērnības ir bijusi atrašanās vienatnē ar sevi un klusums - kad varu vienkārši būt un galvā neriņķo daudzās domas, nav jāveic aktīvas darbības. Vienatnē nejūtos viena. Viena nejūtos nekad. 

Slēpos koku galotnēs, stundām braukāju ar riteni un pavadīju laiku uz vectēva mākslīgi izveidotas salas upes ielokā. Mīļākās man bija agras rīta stundas, kad apkārt valda klusums, bet zinu, ka drīz ausīs saule un sāksies ikdienas rosība. Katrs rīts kā piedzīvojuma sagaidīšana, kuru nesīs diena.

Skolas laikā izvēle bija turpināt sevi izglītot filosofijas vai medicīnas jomā. Izlēmu par labu filosofijai un joprojām uzskatu, ka tā bija lieliska izvēle. Studijas norūdīja raksturu - tās ir salīdzinoši smagas fiziski, emocionāli un mentāli. Jo daudz jālasa, jāsaprot un jā - piemēram, kā man - jāsalauž Ego, lai turpinātu dzīvi jaunā kvalitātē.  

Studiju laikā pirmo reizi iepazinos ar hinduisma un budisma filosofiju. Lai gan mana specializācija ir profesionālā ētika, kopš studiju laika interese par hinduisma filosofiju nezuda. 

Jogas āsanas gan praktizēt sāku vēlāk. Ja neskaita faktu, ka bērnībā spēju salocīties neiedomājamās pozās un tās noturēt ilgstošu laiku. :) 

Bet par to citreiz.