KARMA - TIEŠĀM MAITA?

Nereti dzirdu vai lasu, ka: “Karma ir maita.” Manuprāt, ja kādam šādi jāsaka, tad vai nu kaut kas nogājis greizi karmas jeb šajā gadījumā rīcības-tās radīto seku likumsakarību izpratnē, realitātes izpratnē vai paša cilvēka rīcībā.

Rīcības-seku princips (likums), sliecos domāt, ir sistēma, kura darbojas cilvēciskās realitātes ietvaros. Tā ir saprotama ar cilvēcisko prātu un īstenojama ar cilvēka rīcību.  

Atbilstoši šim principam, man ir iespēja ietekmēt savu dzīvi. Jo ir zināms, kāda uzvedība izraisa pozitīvas sekas un kāda -  negatīvas. Ēdīsi nejēdzīgi, pasliktināsies veselība. Izturēsies negodīgi, kādā brīdī cietīsi. 

Kaut kādā mērā es spēju prognozēt savas nākotnes pozitīvo/negatīvo virzību, pamatojoties pati uz savu rīcību. Manuprāt, visai forši.

Karmas jeb rīcības-seku likums māca uzņemties atbildību par rīcību. Motivācija nav bailes no kāda ārēja spēka dusmām vai cerība uz apbalvojumu.

Manu rīcību nosaka izvēle, kādu virzību savai dzīvei vēlos piešķirt robežās, kurās man ir iespēja šo virzību ietekmēt. 

Kā rāda mana pieredze, sekas rīcībai ir visai ātras. Turklāt, jo vairāk pieturos pie karmas principa, jo ātrāk šis process norit.

Protams, krīzes brīžos ikviens no mums uzdod sev jautājumu, kādēļ “man šitā ieblieza, ja tik ļoti cenšos”? Ir jautājumi, kurus nav jēgas uzdot, jo atbildēsi uz to vai nu pats vai kāds cits cilvēks, atbilstoši cilvēciskās prāta atrastai atbildei.  

Der atcerēties, ka cilvēciskais prāts spēj tulkot daļu no realitātes. Varbūt atbilde slēpjas tajā realitātes daļā, kuru nesaprotam un kuras likumsakarības mums nav skaidras?  

Ja pasaule būtu konstruēta vienkārši, tajā būtu daudz mazāk neapmierinātu cilvēku. Bet pasaule ir tāda, kāda tā ir.