KĀDU MŪZIKU IZVĒLĒTIES?

Kad mācību laikā Indijā katru rītu jogoju skolotājas vadībā, nodarbības notika bez mūzikas pavadījuma. Jogu praktizējām agri no rīta uz terases un mūsu skaņu fonu veidoja koku šalkoņa, putnu balsis un dzīvnieku skaņas netālu esošajos kalnos, ājurvēdas centra darbinieku klusā rosīšanās.

Sākotnēji tas šķita neierasti, jo līdz tam jogas nodarbībās, kurās biju piedalījusies, allaž fonā skanēja kāda nomierinoša mūzika, mantru dziedājumi utt. Bet ar laiku pieradu un sāka mainīties arī sajūtas, kuras radās jogas nodarbību laikā. Man tas šķita vērtīgi un iepatikās tik ļoti, ka tagad, kad pati praktizēju jogu, neatkarīgi no tā, vai tā ir fiziska prakse vai meditācija, izvēlos to darīt bez muzikāla pavadījuma. 

Apkārtējā vidē ir skaņas, kuras var novirzīt uzmanību un man, īpaši situācijās, kad esmu nogurusi vai jūtu paaugstinātu stresu (jā - arī man gadās), jau ir izaicinājums tās mācīties pārvaldīt, izslēgtu no apziņas un koncentrēties. 

Uzskatu, ka jāmācās pārvaldīt koncentrēšanās spēju ikdienas skaņu ietvarā, jo tieši ikdienas skaņas - citi cilvēki, sadzīves trokšņi u.c. - ir tās ar kurām saskaramies un kuras mūs ietekmē, novirzot uzmanību. 

Tomēr vadot nodarbības, pamatojos uz klienta vajadzībām un viņa personības, psihoemocionālā noskaņojuma. Ja cilvēkam mūzika veicina nodarbības mērķu sasniegšanu, tad to pielietoju. Turklāt, tas ne vienmēr nozīmē lēnu, nomierinošu mūziku.