JOGA UN MISTIKA

Pirms dažām dienām atkal saskāros ar situāciju, ka, pieminot vārdu “joga”, saņēmu komentāru, kas ietvēra ideju par jogu kā sektantisku kustību, kura bīda enerģijas, liek atteikties no ikdienas dzīves, visu ārstē ar deguna skalošanu, badošanos un elpošanu. 

Diemžēl, bet šāds un līdzīgs viedoklis par jogu joprojām ir ļoti izplatīts. Pēc šī gadījuma pavadīju ilgāku laiku sociālajos kontos, lai papētītu, kāda satura informācija sastopama blogos par jogu.

Jāatzīst, ka lielā daļā blogu, īpaši latviešu un krievu valodā, idejiskais saturs patiešām var radīt minēto priekšstatu.  Redzot, cik savdabīgs idejiskais saturs un kādi brīnumi tiek saistīti ar jēdzienu “joga”, man ir radušās pārdomas.

Es un tie autori, kurus lasu, jogu uztver kā sistēmu, kas, kā ikviena ļoti sena sistēma, savos pamata tekstos, skaidrojot idejas, izmanto tēlainu valodu, jo zinātniskā valoda, kādu to pazīstam mūsdienās, veidojās daudz vēlāk. 

Seno tekstu valodu mūsdienās ir iespējams formulēt atbilstoši  šobrīd lietotai terminoloģijai un tas tiek darīts. Šāda terminoloģiskā nianse nav saistīta tikai ar jogu, bet arī, piemēram, rietumu medicīnas tekstiem. Bet, ja rietumu medicīnas tekstu skaidrošanu zinātnes valodā visi uztver kjā pašsaprotamu, tad ar jogu tā nav. 

Jā, skaidrojot tekstus mūsdienu terminoloģijas ietvarā, zūd daļa mistiskā ietvara, kas apvij jogu un padara to šķietami īpašu. Tomēr tas nemazina jogas vērtību, bet palīdz novērst kaitējumu, piemēram, cilvēka veselībai, kas var rasties, akcentējot mistisko aspektu.

Tādām sistēmām kā joga, kuru metožu ietekme ir nenoliedami jūtama prakses rezultātā, mūsdienās nav nepieciešams mistikas plīvurs tās pupularizēšanai.