ĀSANU PRAKSE = LABS SĀKUMS

Saskaros ar viedokli, ka jogas āsanu prakse ir teju nicināma prakse. Jo īstenā prakse ir meditācija un citas prakses, kas saistītas ar smalkajiem ķermeņa slāņiem.

Daļēji šāda attieksme rodas, jo sociālie tīkli ir pārpildīti ar āsanu video, kuros āsanu prakse izskatās kā akrobātika. Tiešām dažbrīd šķiet, ka joga akcentē tikai sarežģītas āsanas, bet kopumā kā mācība, kuru veido vairākas komponentes un kuras mērķis ir veicināt cilvēka virzīšanos uz pilnveidi, zaudē jēgu.

Taču nebūsim pārlieku skarbi. Protams, ka mūsdienu soctīklu vides ietekmētajā dzīvesveidā, kuru filosofe prof.Maija Kūle dēvē par “dzīvi uz virsmas”, vizuālais saturs ir būtisks. Pamēģiniet piesaistīt kāda interesi, rādot kā 10 min meditējat. Āsanu prakse ir vizuāli daudz saprotamāka. 

Bet! Man prieks, ka joga kaut vai minētajā vizuālajā kontekstā, tomēr  piesaista uzmanību. Jo tā ir uzmanības vērta. 

Turklāt, āsanu prakse nebūt nav tik nicināma vēl kāda aspekta dēļ. Pamatošu to ar citātu no grāmatas “Prānājāma Mudra Bandha” un piebildīšu, ka pilnībā pievienojos šim viedoklim, jo ikdienā gūstu tam daudz apstiprinājumu: 

“Joga sāk savu darbu ar personības visattālāko aspektu – fizisko ķermeni - kas lielākajai daļai cilvēku ir praktisks un pazīstams sākumpunkts. Ja šajā līmenī rodas nelīdzsvarotība, orgāni, muskuļi un nervi vairs nefunkcionē harmoniski; drīzāk viņi darbojas viens otram pretstatā. […] Jogas mērķis ir saskaņot ķermeņa dažādās funkcijas, lai tās darbotos visa ķermeņa labā. No fiziskā ķermeņa joga pāriet uz garīgo un emocionālo līmeni.”

Piebildīšu, ka pat tad, ja cilvēks praktizē tikai āsanas, bieži vien pat nemanot tiek ietekmēts arī emocionālais un garīgais līmenis.