Āsana

Par pareizi pielietotu jogas āsanu labvēlīgo ietekmi uz ķermeni šaubu nav. To pierāda ne tikai mūsu pašsajūta, bet arī pētījumi.

Āsanas uzlabo muskuļu spēku un izturību, palielina kustību amplitūdu locītavās, pilnveido līdzsvaru, aktivizē vielmaiņu, mazina dažādas ķermeņa sāpes, attīra ķermeni no toksīniem un kopumā labvēlīgi ietekmē mūsu fizisko ķermeni.

Paralēli minētajiem ieguvumiem, gan statisks, gan dinamisks āsanu izpildījums paredz koncentrēšanos, kas veicina mūsu kognitīvās spējas. 

Atkarībā no tā, kā āsanas tiek virknētas un kādā veidā praktizētas, ir iespējams, piemēram,  veicināt mundrumu visai dienai vai uzlabot miega kvalitāti. 

Tomēr āsanas nav tikai fiziski vingrinājumi. Protams, tās var pielietot tikai kā vingrinājumus ķermenim, tomēr tad nodarbība drīzāk saucama par vingrošanu, izmantojot jogā aizgūtas pozas, nevis jogu.  

Āsanas ideja ir dziļāka. Tā ne tikai trenē ķermeni, kas, protams, arī ir nepieciešams, tomēr, tā tiek uzskatīta arī par vienu no pamata pakāpēm jeb elementiem, kas praktizējami, lai iegūtu tādas iemaņas, kas nepieciešamas sarežģītākām jogas praksēm. Piemēram, āsana, māca apziņas koncentrēšanu un spēju kontrolēt sajūtas – abas šīs iemaņas nepieciešamas, lai notiktu kvalitatīvs meditācijas process. 

Tā arī attīsta mērķtiecību, jo māca nepadoties grūtību priekšā, piemēram, kad apgūstam jaunu āsanu, bet saprast, kā šīs grūtības pārvarēt.

Līdzīgi kā bērnībā mācāmies sevi un pasauli uztvert un saprast caur sava ķermeņa kustībām un sajūtām, arī jogā, izmantojot āsanu, mācāmies iepazīt savas reakcijas un izjūtas, attīstām paškontroli un kopumā pilnveidojamies.

Tā ķermeniska poza, kas trenē ķermeni, kļūst par āsanu ar plašu pievienoto cilvēka pilnveides vērtību.