VĒDERA / KRŪŠU ELPOŠANA
Elpošana ir ne tikai fizioloģisks process, bet arī kustība, kurā vairāk vai mazāk iesaistās salīdzinoši daudz rumpja daļas muskuļu un locītavu.
Gandrīz ikviens ir sastapies ar ideju, ka jāelpo ar vēderu. Ko tas nozīmē realitātē?
Praksē saskaros ar to, ka labi domātas “elpošanas vēderā” rezultātā cilvēks novājina vēdera muskulatūru un, pretēji gaidītajam, vēl vairāk veicina nepareizus elpošanas ieradumus, palielina saspringumu plecu joslā, stresu un galvassāpes.
Gribam to vai nē, bet plaušas joprojām atrodas krūškurvī, nevis vēdera dobumā. 🤷♀️ Tādēļ primāri elpošanas kustības norit krūšu daļā.
Diafragma, kas ir galvenais elpošanas muskulis, atdala krūšu un vēdera dobumus, ietekmējot spiedienu attiecības šo dobumu starpā. Tomēr der atcerēties, ka diafragma stiprinās pie ribām, tātad tā ir būtiski saistīta ar kustībām krūšu daļas locītavās.
Vēdera muskuļiem, savukārt, nozīme ir kā stabilizatoriem, lai varētu notikt brīvas kustības krūšu daļā. Tiem nozīme ir arī spēcīgas izelpas gadījumā sportā, elpošanas vingrinājumos un dzemdībās. 😉
Lielāka nozīme elpošanas kustību funkcionalitātē ir starpribu muskuļiem un dažiem dziļajiem muskuļiem krūškurvja mugurējā daļā.
Lai notiktu pareizas elpošanas kustības, primāri uzmanība ir jāvelta tieši diafragmas, starpribu un vēl vairāku krūšu daļas muskuļu elastībai un spēkam. Tas nozīmē panākt, lai elpošanas kustībās iesaistās krūšu daļas locītavas, notiek ribu loku kustības, īpaši apakšējo ribu un īpaši, rumpja mugurējā daļā. 🩻
Savukārt vēdera daļas muskuļu primārais uzdevums ir ar savu spēku, veidot stabilu atbalstu mugurkaulam un veidot labu spiedienu uz vēdera dobuma orgāniem. Normālā ikdienas elpošanā vēdera muskulatūra pagarinoties/saīsinoties iesaistās minimāli.
Par elpošanas vingrinājumiem, kā pareizi veikt “elpošanu vēderā”, kā elpošana veicina vēdera muskuļu spēku un mazina saspringumu plecu muskuļos, un vēl daudz ko citu - nākamajos rakstos.
