STRESS

Viens no iemesliem, kas mūsdienās veicina pievēršanos jogai, ir vēlme mazināt negatīvu stresa ietekmi. Vairāk par stresu un tā ietekmi lasi turpinājumā.

Stress ir reakcija uz organisma iekšējiem vai apkārtējās vides kairinājumiem. Piemēram, sāpes locītavās vai eksāmens, projekta aizstāvēšana.

Organisms ierasti uz šo kairinājumu reaģē ar simpātiskās nervu sistēmas aktivizāciju un adrenalīna līmeņa paaugstināšanos. Paātrinās elpošana un sirdsdarbības ritms, palielinās muskuļu tonuss.

Tā ir organisma dabiska reakcija, kas nepieciešama, piemēram, ekstremālā situācijā, lai izdzīvotu.

Bet, ja kairinājums ir regulārs un šāds organisma stāvoklis kļūst ilgstošs, tas pārslogo nervu sistēmu un citas organisma sistēmas. Tā rezultātā paaugstinās psihoemocionālais stress un trauksme.

Savukārt trauksme un stress uztur kardiorespiratorās sistēmas hiperaktivitāti, veicina muskuļu spazmas un palielina asinsspiedienu.

Veidojas apburtais loks, kura rezultātā ne tikai pasliktinās veselība, bet iestājas arī liels fizisks, mentāls un emocionāls nogurums.

Vienīgais risinājums ir šo loku pārtraukt. Vai jogas metodes to spēj? Jā, spēj. Īpaši, ja tiek apvienotas ar ājurvēdas rekomendācijām par dienas ritmu un uzturu.