SIEVIETE. MĀTE.

Šodien ir Zvaigznes diena jeb diena, kad trīs gudrie sekoja zvaigznei uz Betlēmi, aplūkot jaundzimušo Kristu.

Šodien šī brīnišķīgā stāsta kontekstā aizdomājos par…sievieti.

Lai arī kāds bija mazuļa ieņemšanas procesa skaidrojums stāsta sākumā, turpinājums tajā ir ap un par bērnu. Bet sieviete? Māte?

Pati esmu divu meitu māte, studentiem mācu par jogas praksi grūtniecības laikā. Nesen esmu sākusi mācīt arī par Pilates metodes un fizisko aktivitāšu kopumā pielietojumu grūtniecības laikā. Strādāju ar grūtniecītēm un sievietēm pēcdzemdību periodā; ar sievietēm, kam dzemdības bijušas sen, bet to radīto ietekmi uz organismu koriģējam tikai pēc 10, 20 gadiem…

Vakar, pēc nodarbības par vingrošanu grūtniecēm, vairākas studentes uzkavējās, lai dalītos savā pieredzē, sajūtās. Viņas norādīja, ka Latvijas sabiedrībā, runājot par grūtniecību, notiek koncentrēšanās uz augli, anatomiju, dzemdību procesu. Bet sievietes sajūtas? Psihoemocionālais noskaņojums?

Savukārt par pēcdzemdību periodu kopumā tiek runāts salīdzinoši maz. Sāpes, gaidīto sajūtu nesaskanēšana ar realitāti, sevis pašas pazaudēšanas sajūta, pēcdzemdību depresija, kautrešanās vērsties pēc atbalsta un nezināšana, ka nepieciešams vingrot, lai atjaunotu ķermeni - šīs tēmas nav plaši diskutētas.

Sieviete ir personība.

Būt mammai ir prātam neaptverams process un neskaitāmu emociju gamma 24-7-365-visu dzīvi.

Man ir prieks un gandarījums, ka varu strādāt ar grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā un sievietēm kopumā, lai visām palīdzētu justies labāk.

Un dubults prieks, ka viņu bērni, kas arī vingro ar mani, saka: “mana mamma ir super”, “nu reāli respect mammai, viņa ir labākā”. Un saka vēl citus labus vārdus par savām mammām.