PAR PRIEKŠSTATIEM

Vai Jums ir šķitis, ka jogai kā mācībai pievēršas savdabīgi cilvēki, kas dzīvo citā dimensijā vai cilvēki bez kauliem, kas spēj veikt jebkuru āsanu? 

Ikdienā saskaros ar viedokli, ka joga ir domāta cilvēkiem ar izteikti  netradicionālu domāšanu. Tiem, kas ikdienā pārtiek no lēcām un rīsiem. Tiem, kas ģērbjas vienā drēbju kārtā līdz tā nodilst. Tiem, kas … Saraksts ir garš, bet Jūs sapratāt.

Manā paziņu lokā nav šādu cilvēku, tomēr vairāki ir nopietni pievērsušies jogas praksei. Daļa no viņiem jogu izprot tādā līmenī, kas tuvojas kvantu fizikas sarežģītākajām teorijām un man ir nesasniedzami tāls;  izsaka idejas, kas savā dziļumā daudzkārt pārsniedz pasaulē šobrīd plaši pazīstamu “Skolotāju” vispārīgās sentences.

Bieži esam diskutējuši, ko nozīmē “joga”, “nepieķeršanās lietām”, “jogas prakse”, “nevardarbība” utt. un vai cilvēks, kurš praktizē jogu tiešām nevar atļauties vīna glāzi un vai patiesa jogas prakse nozīmē katru rītu veikt “Sveiciens saulei”, kvēpināt vīraku un meditēt.

Varbūt ir vērts raudzīties uz jogu primāri kā domāšanas veidu un attieksmi pret pasaules dažādajām izpausmēm, tai skaitā sevi. Kā vispusīgu pieeju cilvēciskās būtnes pilnveidē. Mācību, kā, ielūkojoties sevī, kļūt stipram un negaidīt  risinājumus no citiem, nebūt viegli ietekmējamam.

Piemēram, jogas āsanas var aizstāt ar citiem fizisko nodarbību veidiem (ņemiet vērā jogas veidošanās vēsturisko kontekstu), bet svarīgi ir būt fiziski aktīvam. Nav tik  būtiski katru dienu meditēt konkrētā rīta stundā, bet ir būtiski spēt ielūkoties sevī patiesi un ar atdevi; meditācijai nav nozīmes, ja netiek attīstīta šī spēja. 

Piekrītu idejai, kuru pauda viens no filosofijas pasniedzējiem un kas skan aptuveni šādi: “Vispārpieņemti priekšstati palīdz strukturēt dzīvi un atvieglo domāšanas procesu, bet tie arī sašaurina mūsu esamības potenciālu.”